Rīgā, 01.06.2012.
Nr. 2/1-115

Saeimas deputātiem par likumprojektu „Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 281/Lp11).

Vēršamies pie jums kā mūsu valsts parlamenta deputātiem un lūdzam Jūsu atbalstu šī likumprojekta noraidīšanai, lai šie grozījumi nepārkāptu mūsu valsts starptautiskās saistības un nedarītu kaunu mūsu likumdošanai.

Latvijas autoru biedrība „Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA) vēršas pie Jums biedrības pārstāvēto vairāk nekā 4500 Latvijas autortiesību īpašnieku vārdā saistībā ar  likumprojektu „Grozījumi autortiesību likumā” (Nr.281/Lp11), kuru deputātu grupa 24.05.2012. ir iesniegusi Saeimas prezidijam. Taču šis likumprojekts attiecas arī uz 3,18 miljoniem ārvalstu autoru, kuru intereses viņu darbu publiskā izpildījuma gadījumos Latvijas Republikas teritorijā saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem realizē AKKA/LAA.

AKKA/LAA un tās pārstāvētie autortiesību īpašnieki uzskata, ka minētais likumprojekts ir pretrunā ar vairākām starptautiskām konvencijām un līgumiem, kuriem ir pievienojusies Latvijas Republika, kā arī pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām, ar kurām Autortiesību likums ir ticis saskaņots, Latvijas Republikai iestājoties Eiropas Savienībā.

Autortiesību likuma 15.panta 1.daļas 4) punkts nosaka, ka autoram ir ekskluzīvas jeb izņēmuma tiesības, izņemot likumā jau paredzētos tiesību ierobežojuma gadījumus, izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā izmantošanu, saņemt atlīdzību par atļauju izmantot darbu un par darba izmantošanu, tajā skaitā 15.panta 1.daļas 3) punktā noteikts, ka autoram ir izņēmuma tiesības uz savu darbu publisku izpildījumu, kur publisks izpildījums saskaņā ar 1.panta 15) punktu ir „darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka”.

Latvijas Republikas pienākums nodrošināt autoriem šādas tiesības izriet no sekojošiem pārnacionālajiem aktiem, kuriem ir pievienojusies Latvijas Republika un kurus tai ir pienākums ievērot:

1) Bernes konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību;
2) Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas Autortiesību līgums;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 22.maija direktīva Nr.2001/29 EK „Par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā”.

Bernes konvencijas 11.pants paredz autoriem ekskluzīvas tiesības uz: „savu darbu publisku izpildīšanu, ieskaitot publisku izpildīšanu ar jebkuriem līdzekļiem vai jebkurā veidā un savu darbu izpildījuma izziņošanu vispārējai zināšanai jebkurā veidā”. Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas skaidrojošajā vārdnīcā (WIPO Glossary of Terms of Law of Copyright and Neighbouring Rights, WIPO, Geneva 1981) publiskais izpildījums ar atsauci uz Bernes konvencijas 11.pantu tiek skaidrots sekojoši: „Publisks izpildījums vispārīgi tiek saprasts kā darba priekšnesums klausītājiem vai skatītājiem, kuri nav privātai grupai piederošas specifiskas personas, un kas pārsniedz parastos mājas apstākļos īstenotu priekšnesumu.” Šis skaidrojums faktiski precīzi atspoguļo arī šobrīd Autortiesību likumā sniegto publiskā izpildījuma definīciju. Ģimenes loks kā piesaistes kritērijs šobrīd ir iekļauts arī citu valstu nacionālajos normatīvajos aktos gan Eiropas Savienībā (Francija, Beļģija, Itālija), gan citās valstis.

Svarīgi arī, ka publisks izpildījums ir darba izpildījums ar jebkuriem līdzekļiem, ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību – tātad ir vienalga, vai darbu atskaņo radio, televīzija, CD atskaņotājs, dators u.tml. Neviena no starptautiskajām konvencijām nav izslēgusi kādu atsevišķu tehnisku ierīci vai procesu no publiskā izpildījuma definīcijas, kā to vēlas darīt Saeimas deputātu grupa, kas 24.05.2012 ir iesniegusi Saeimas Prezidijam grozījumus Autortiesību likumā.

Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Autortiesību līgums, kuram ir pievienojusies Latvija, 8.pantā satur tiešu atsauci uz Bernes konvenciju, norādot, ka WIPO Autortiesību līgums nesašaurina Bernes konvenciju, bet tikai paplašina to, attiecinot autoriem garantētās tiesības uz jaunajiem izmantošanas veidiem, kuri ir radušies kopš Bernes konvencijas pēdējās papildināšanas un labošanas.

Neviena no starptautiskajām konvencijām, kurās ietvertās saistības pildīt ir uzņēmusies Latvija, nenorobežo publisko izpildījumu arī atkarībā no tā, vai tam ir komerciāls vai nekomerciāls mērķis jeb nolūks, kā to šobrīd vēlas darīt deputātu grupa, kas 24.05.2012. ir iesniegusi Saeimas Prezidijam grozījumus Autortiesību likumā. Gan Bernes konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (11. pants), gan Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas Autortiesību līgums (8.pants), gan Autortiesību likumā pārņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 22.maija direktīva Nr.2001/29 EK „Par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā” vienīgi noteic, ka autoriem ir ekskluzīvas tiesības lemt par savu darbu izmantošanu, tai skaitā - par to publisku izpildījumu, ar to saprotot gan tiešu autora darba publisku izpildījumu, gan netiešu, proti, ar dažādu ierīču starpniecību, nekādi nepieminot kādu publiskā izpildījuma „mērķi” vai „nolūku”.

Likumprojekta anotācijā tādējādi nepatiesi tiek norādīts, ka atbilstoši Eiropas praksei ir nozīme, vai autoru darbu izmantošanai ir komerciāls vai nekomerciāls mērķis. Darbu autoru tiesības ir ekskluzīvas tiesības atļaut vai neatļaut darbu izmantošanu neatkarīgi no tā, kādiem mērķiem tas tiek veikts. Savukārt, nosakot atlīdzību par darbu izmantošanu (veidojot publiskā izpildījuma tarifus), jau šobrīd Latvijā tiek ņemti vērā tādi kritēriji kā publiskā izpildījuma mērķis, tas, cik plaša ir publiskā izpildījuma auditorija un kāds ir ekonomiskais guvums autoru darbu izmantotājam.

Tāpat anotācijā ir nepatiess ir apgalvojums, ka sabiedrība pārmaksā par autoru darbu izmantojumu, ja maksā gan raidorganizācijas, gan darbu izmantotāji publiskajam izpildījumam: nē, sabiedrība vienkārši samaksā par katru atšķirīgo darbu izmantojuma veidu, jo tāda ir autoru darba samaksas būtība – autoriem jāsaņem atlīdzība par katru darba izmantojuma veidu un reizi. Viņiem autoratlīdzība par radio (vai TV, vai datora) atskaņota muzikāla darba publisku izpildījumu tiek maksāta par šī darba izmantojumu divos dažādos veidos (izmantojot to raidīšanai un publiskajam izpildījumam), un ar to šis, autoratlīdzības samaksas veids atšķiras no darba ņēmējam maksātās mēnešalgas samaksas veida.

Tāpat nevar uzskatīt par pamatotu likumprojekta autoru norādi uz to, ka grozījumiem nav ietekmes uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, kā arī valsts budžetu. Atlīdzība, kuru autori saņem par savu darbu publisko izpildījumu, šo darbu autoriem ir nozīmīga un, sašaurinot autoru tiesības, samazinātos arī autoru ienākumi, kā arī valstij samaksātie nodokļi no šiem ienākumiem (piemēram, 2011.gada laikā tikai AKKA/LAA vien, izmaksājot autoriem autoratlīdzību par viņu darbu izmantošanu, valsts budžetā ir pārskaitījusi iedzīvotāju ienākuma nodokli 220721 LVL apmērā par Latvijas autoriem un 83726 LVL apmērā par ārvalstniekiem, kopā 304447 LVL).  

Ir ļoti žēl, ka Autortiesību likuma grozījumus sagatavojušie deputāti par šiem grozījumiem ir konsultējušies tikai ar autoru darbu izmantotājiem, pilnībā ignorējot autortiesību īpašniekus, kuru tiesības saņemt atlīdzību par viņu intelektuālo īpašumu paredzēts ierobežot ar iesniegtajiem grozījumiem. Iespējams, tieši tādēļ Saeimas Prezidijam iesniegtais likumprojekts ignorē intelektuālā īpašuma radītāju – autoru – tiesības, turklāt anotācijā nepamatoti norādot, ka indivīda tiesības likumprojekts neierobežo.

Lai gan Autortiesību likuma grozījumi ir iniciēti, ņemot vērā sabiedrības reakciju par atsevišķā gadījumā piemērotu administratīvo sodu, tomēr ir jāšķir grozījumi Autortiesību likumā, kuri vērsti uz autoru tiesību nepamatotu un juridiski neiespējamu ierobežošanu, no grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur paredzēta administratīvā atbildība par autortiesību pārkāpumiem. Ne AKKA/LAA, ne tās pārstāvētie autori nekad nav iebilduši pret to, ka administratīvā atbildība par autortiesību pārkāpumiem paredz sodus, kuri ir samērojami ar pārkāpuma rezultātā nodarīto kaitējumu, tomēr šādā gadījumā grozījumi ir jāveic Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nevis Autortiesību likumā.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, lūdzam jūs neatbalstīt likumprojektu. Lūdzam jūs pievērsties šo neiespējamo grozījumu problēmai, jo ticam, ka parlamenta deputāti nedrīkstētu pieļaut valsti apkaunojošu un nepamatotu likumprojektu akceptēšanu, nelikumības mūsu valsts likumā, mūsu valsts likumdošanas neatbilstību starptautiskajām normām un Latvijas valsts uzņemtajām starptautiskajām saistībām.

Ar cieņu,
AKKA/LAA izpilddirektore                                        Inese Paklone

imants.belogrivs@akka-laa.lv